Kā apgāzts trauks

Jūtu uzplūdi tiek izrādīti sirdīm tāpat kā paklāja šķiedras vienu pēc otras. Tad jebkura sirds, kas tās apskāva, tajā tiek iespiedas melnais traips, un jebkura sirds, kas tās noraidīja, tajā tiek iespiedas balts traips, līdz sirds kļūst balta kā tīrais kristāls, neviens vilinājums tai nekaitē, kamēr pastāv debesis un zeme. Savukārt otra kļūst melna, miglaina kā apgāzts trauks, nespējot atšķirt labo no ļaunā, vienīgi to, kas ir saplūdis ar tās vēlmēm.